Bloga raksts Nr.7

Mūsdienās daudz cilvēku cieš no nepareizas stājas, ko izraisa ilgstoša sēdēšana, mazkustīgs dzīvesveids un stresa ietekme. Lai gan stāja bieži tiek uztverta kā estētikas jautājums, tā būtiski ietekmē mūsu veselību, jo saistīta ar elpošanu, muskuļu funkcijām un mugurkaula veselību. Šajā rakstā aplūkosim, kā stājas uzlabošanai nepieciešama ne tikai muskuļu stiprināšana, bet arī mugurkaula, krūškurvja mobilitāte un diafragmas funkcionalitāte.

Mugurkaula Mobilitāte un Stāja

Mugurkauls sastāv no vairākām daļām – kakla, krūšu un jostas –, kur katrai daļai ir sava loma ķermeņa kustības nodrošināšanā. Ja mugurkaula mobilitāte ir ierobežota, piemēram, krūšu daļā, tas var izraisīt kompensācijas citās mugurkaula daļās, kas veicina nepareizu stāju.

Laba mugurkaula mobilitāte palīdz saglabāt to neitrālā pozīcijā, novēršot pārspīlētu izliekumu un samazinot spiedienu uz muguras lejasdaļu un pleciem. 

Mugurkaula Mobilitāte un Diafragma

Diafragma ir galvenais elpošanas muskulis, kas darbojas kopā ar mugurkaulu, jo ir piestiprināta pie tā apakšējās daļas. Ja mugurkauls ir stīvs, īpaši krūšu daļā, tas ierobežo krūškurvja kustīgumu, kas var traucēt diafragmas normālai darbību un elpošanai.

Mobils mugurkauls un krūškurvis ļauj diafragmai efektīvāk kustēties elpošanas laikā, nodrošinot dziļāku, pilnvērtīgāku ieelpu un izelpu. Tas savukārt palīdz stabilizēt korsetes daļu un uzturēt korektu stāju.

Saistība Starp Mobilitāti un Elpošanu

Mūsdienu dzīvesveids, kas bieži ietver ilgstošu sēdēšanu un neaktīvu dzīvesveidu, var novest pie noapaļotiem pleciem un muguras, kas ierobežo krūškurvja mobilitāti. Pavērojiet cilvēkus sev blakām, viņi vienmēr ir ar apaļiem pleciem°, muguru un izslietu uz priekšu kaklu, jo skatiens vienmēr ir vērsts uz telefonu.

Šāds aizvērts krūškurvis traucē diafragmas optimālai darbībai, jo muskuļi nespēj pilnībā izstiepties un darboties efektīvi. Pētījumi liecina, ka ierobežota diafragmas funkcionalitāte var novest pie virspusējas elpošanas, kas, savukārt, palielina spriedzi plecu un kakla muskuļos, pasliktinot stāju un vispārējo ķermeņa funkcionalitāti. Nereti mūsdienās cilvēkiem bieži ir saspringta un sāpoša kakla, trapeces zona.

Turklāt, kad krūškurvis ir aizvērts, gaisam ir grūti iekļūt plaušās, radot spiedienu uz vēdera dobuma iekšpusi. Šis spiediens var izraisīt vēdera “izgāšanos” un citas veselības problēmas, piemēram, gremošanas traucējumus vai pat muskuļu disbalansu, kas var veicināt muguras sāpes . Tāpēc, lai mazinātu muskuļu disbalansu un veicinātu optimālu diafragmas funkciju, ir būtiski strādāt pie mugurkaula un krūškurvja mobilitātes.

Muskuļu disbalanss un muguras sāpes

Aizvērtā krūškurvja pozīcija izmaina muskuļu funkciju. Diafragma nevar veikt savas stabilizējošās funkcijas, kas izraisa vājumu vēdera muskuļos, īpaši dziļajos stabilizējošos muskuļos. Tā rezultātā citi muskuļi, piemēram, jostas daļas muskuļi un muguras atliecējmuskuļi pārņem stabilizācijas darbu. Tas rada muskuļu disbalansu un muguras sāpes, jo šie muskuļi tiek pārmērīgi noslogoti, kompensējot diafragmas un korsetes zonas muskulatūras vājumu.

Tāpēc, lai mazinātu muskuļu disbalansu, ir būtiski strādāt pie mugurkaula un krūškurvja mobilitātes, jo tā uzlabo diafragmas darbību, elpošanu un kopējo ķermeņa stabilitāti.

Kopsavilkums

Darbs ar mugurkaula un krūškurvja mobilitāti uzlabo ne tikai stāju, bet arī palielina diafragmas efektivitāti un uzlabo elpošanu. Iekļaujot elpošanas vingrinājumus, varam vēl vairāk uzlabot diafragmas funkciju. Pētījumi liecina, ka diafragma ir ne mazāk svarīga korsetes zonas stabilitātes nodrošināšanā un līdz ar to arī stājas korekcijā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi strādāt ar ķermeni kompleksi. Jo šķietami viena problēma galu galā izraisa virkni citu problēmu.

Bordoni, B., & Zanier, E. (2013). "Anatomic connections of the diaphragm: Influence of respiration on the body system." Journal of Multidisciplinary Healthcare, 6, 281-291. 

Massery, M. (2012). "Multisystem clinical implications of impaired breathing mechanics and postural control." In Frownfelter, D., & Dean, E. (Eds.), Cardiovascular and Pulmonary Physical therapy: Evidence to Practice (5th ed.). St. Louis, MO: Elsevier-Mosby. 

Smith, M. D., Russell, A., & Hodges, P. W. (2006). "Disorders of breathing and continence have a stronger association with back pain than obesity and physical activity." Aust J Physiotherapy, 52, 11-16.